Nomaiņa

Ēdienu recepšu krājums Dukana diētai – posms “Nomaiņa” (kruīzs), gūstam baudījumu ēdot, vājējot!

Mani ne sevišķi aizrauj cepšana krāsnī. Es labprātāk priekšroku dodu “karstajam ceham” – gatavošanai uz plīts, uz uguns. Taču kā jau visiem, arī man ir dažas vienkāršas receptes gatavošanai cepeškrāsnī. Piemēram, biezpiena sacepuma recepte – vienkārša, garda un mazkaloriju. Sacepums var kalpot par desertu, gan atsevišķu ēdienu. Tas ir garšīgs gan svaigi izcepts, tikko izņemts no cepeškrāsns, gan arī nākamajā dienā. Parasti es to gatavoju vakariņās un pasniedzu ar brūkleņu ievārījumu un pienu. Taču, kā izrādījies, kļavu sīrups arī lieliski der biezpiena sacepumam.

Runājot par mūsdienu krievu virtuvi, vinegrets – tas ir viens no populārākajiem dārzeņu salātiem. Tas ir radies vēl cariskajā Krievijā un kopš tiem laikiem pamatīgi nostiprinājis savas pozīcijas gan aristokrātu, gan arī vienkāršo ļaužu svētku un ikdienas ēdienkartē. Salāti savu nosaukumu ir aizguvuši no franču mērces  – vinaigrette – vienkārša aizdara no augu eļļas ar etiķi un sinepēm. Starp citu, šo aizdaru pielieto tūkstošos salātos, bet nosaukums ir pievienojies tieši šim, mūsu dzimtajam no bērnības labi zināmajam vinegretam. Iespējams, ka lieta ir tāda, ka to gatavoja no labi pieejamiem produktiem. Kaut gan ar laiku recepte ir arī zināmā mērā mainījusies.

Ačik-čučuk – visiecienītākie uzbeku salāti. Tie ir sevišķi svarīgi tāpēc, ka Uzbekistānā tos vienmēr pasniedz pie plova. Nu un tie ir gatavojami veselas 3 minūtes!  Es tos gatavoju ļoti bieži, pie gaļas – minimāls ingredientu daudzums, ātri pagatavojami, garšīgi, un ko gan vēl vajag?

Šo recepti es apsolīju nopublicēt jau pirms pusgada. Taču nezin kāpēc īsti nesanāca. Aizmirsu. Tā mēdz gadīties. Salidojuma laikā man par šo solījumu atgādināja (sveika, Juļa!). Visumā – lūk sarkanās paprikas reliša recepte, vienkārša, neprātīgi garšīga!

Pašlaik veikalos ir pastāvīgas lašu un foreļu cenu akcijas.  Es tāpat, kā visi, labprāt pērku zivi. Gatavoju steikus, cepu, sālu utt. Un, lūk, neraža – pērkot veselu zivi, gribās to maksimāli izmantot. Kaut kur ir jāizmanto galva, asaka, spuras – vārdu sakot, „zupas izlase”. Un tā man radās šādas zupas recepte.

Šodien es jums pastāstīšu par vienu no savām iecienītākajām receptēm. Par īstu ungāru gulašu (gulyás ungāriski). Tradicionāli šis ēdiens tiek gatavots no liellopu gaļas, tas ir ļoti gards un sātīgs. Ne velti tas ticis gatavots Austroungārijas armijas zaldātiem, kuri dienā kājām nogāja līdz pat trīsdesmit kilometriem!

Tā ir lieliska angļu receptes “vista sidrā” variācija, tā ir ekonomiskāka, bet ne mazāk garda!Ingredienti ir pavisam vienkārši. Ieskrieniet veikalā uz piecām minūtēm un paņemiet iepakojumu ar vistu kājiņām, nopērciet ābolu sulu. Viss pārējais jums droši vien jau mājās ir.

Tas ir zviedru nacionālais ēdiens. Ar šīs receptes palīdzību iespējams no parastas mazsālītas siļķes pagatavot ļoti garšīgu, es pat teiktu, ideālu uzkodu pie šņabja. Zviedru valodā šis ēdiens saucās “glasmestarsiļ”. Šādu nosaukumu tā ieguva dēļ tā, ka parasti tika gatavota stikla burkā. Stiklinieka siļķi tradicionāli ierasts likt galdā uz Ziemassvētkiem un vasaras vidū svinētajiem – mūsu Līgo svētkiem.

Soļanka – kopā salikta soļanka – vairāku cilvēku vecās krievu virtuves iemīļotais ēdiens. Klasika! Pastāv arī cits šīs zupas nosaukums – seļanka. Taču, slavenais kulinārs Pohļobkins saka, ka pareizi, tomēr, ir teikt „soļanka”. Sātīgs ēdiens un ar augstu kaloritāti. Tas ir lieliska gan, tikko no uguns karsta, gan arī nākamajā dienā. Parasti to gatavo pēc labiem svētkiem, kad paliek daudz kūpinātas gaļas, rulešu, šķiņķa u.c. Mazo kafejnīcu populārākais ēdiens. Tomēr, kafejnīcā to pagaršot es gan laikam neuzdrošinātos, tieši tāpēc, ka tas pagatavošanas princips – „no tā, kas palika no vakardienas”. Kas zina, kad bija tas „vakar” sabiedriskajā ēdināšanā? Bet mājas, uz laba liellopu buljona, ar sālītiem gurķīšiem, olīvām un kaperiem… mmm… kas gan var būt labāks?