Armanda Avena fotoreceptes.lv saimnieka intervija
Jau sen plānoju izveidot mājas lapā interviju rubriku. Vēlos iepazīstināt jūs ar ļoti interesantiem cilvēkiem, kuri ir sastopami mūsu internetā. Pirmo interviju sniegt piekritis Armands Avens – mājas lapas fotoreceptes.lv saimnieks un autors. Savā mājas lapā viņš ļoti garšīgi un ar labu humoru demonstrē un pastāsta, kā pagatavot visdažādākās maltītes.
Sveiki, Armand! Nav noslēpums, ka tev patīk un tu proti gatavot. Ar ko vēl tu aizraujies? Kas tu esi pēc specialitātes? Par ko tu strādā?
Es piederu pie tiem dīvaiņiem kuri neieciklējas uz vienu noteiktu specialitāti, mani vairāk interesē radošums un atklāt ko jaunu … šīs frāzes mūsdienās diemžēl ir ārkārtīgi nodrāztas, un katrs ašpadsmit gadus vienā kantora krēslā sēdošs ierēdnītis arī brēks, ka ir radoša personība, tikai tas radošus reducēsies nopirkt citas krāsas zobubirsti.
vieglāk ir pateikt kas es esmu bijis – nevis kas esmu patreiz, vai vēl jo vairāk būšu nākotnē, Esmu izbijis fizmats/ITšņiks, izbijis atbalsta dienesta specss, izbijis dizaineris …. tā var uzskaitīt ļoti ilgi
Patreiz es attīstu savu projektu fotoreceptes.lv lai tas spētu dzīvot ilgtermiņā
Ko darīšu rītdien ? Kā teica Skārleta: “par to domāsim rīt” …
Kā viss iesākas? Kāpēc iesāki gatavot? Kāds bija tavs pirmais ēdiens?
Kas gan to var atcerēties ko pirmo es pagatavoju … vienkārši kā jebkuram normālam bērnam mani interesēja kā rodas ēdiens, skatījos kā gatavo ēst ģimenē, palīdzēju galertu bļodās liet un pamazām “viss aizgāja”.
Tālāk jau visu noteica dzīves realitāte, koju gadi – kad gribot negribot ēst gatavot ir jāmāk. Pirmā sieva, nākamā un tā viss “soli pa solim” …
Kā radās ideja par fotoreceptes.lv izveidošanu?
Kā vēsta viedi vārdi : Nekas nav tik vienkārši kā izskatās …
fotoreceptes.lv ir ārkārtīgi pārdomāts projekts, ar lielu investīciju piesaisti un ilgtermiņa darbības plānu.
Kādas problēmas radās veidojot mājas lapu? Cik daudz laika tu pavadi pie tās šobrīd?
Tā nu ir sanācis, ka fotoreceptes prasa trejas lietas māku gatavot, māku bildēt un māku veidot lapu kā tādu, bet ir vēl viena ļoti būtiska lieta par ko mūsdienu sabiedrībā nedrīkst runāt, jo tas “nav smuki”.
NAUDA, jā brutāla nauda, jo viena fotorecepte prasa vienu pilnu darba dienu gatavošana+bildēšana+bilžu apstrāde+teksta rakstīšana+izvietošana … un uzsvars ir “DARBA DIENA” nevis “dienu laika” … Mēnesī ir 22 darba dienas … izvietojot 22 receptes ziedojam mēnesi sava darba. Katrs pats var parēķināt cik nopelna mēnesī, lūk šādu summu Es izdodu par katrām 22vām receptēm …
Saka, ka labākie pavāri ir vīrieši. Kāda ir tava attieksme pret tādu uzskatu?
Jā tā tas ir, bija un būs vienmēr, jo un pamatojums ir elementārs …
Ēst gatavošana patiesībā ir ārkārtīgi stingri definēta. Kur tad paliek frāzes par “improvizāciju” un “domas lidojumu”. A nekur… ir naivi iedomāties, ka darba dienas vakarā piestājoties pie plīts un izpakojot Rimčika iepirkumu maisu, nu tik sāksies improvizācija un atklāsies jaunu recepšu šedevri – tā teikt viss jau ir mēģināts pirms mums. Cilvēki gadu simtiem un tūkstošiem ir ņēmušies un gatavojuši ēdamo ar “kļūdu un aplauzienu” metodi nonākot pie optimālākās ēdiena receptes. Tad nu nav ko “teātri spēlēt no sevis improvizācijas ģēniju mētājot” … Vispirms iemācamies gatavot ēdienu “kā vajag” un tad jau beigās “pieslīpējam” garšu …
Un tieši šis ēdiena “kā vajag” gatavošanas solis prasa konstruktīvu pedantismu, kas piemīt tikai vīriešu smadzenēm. Jā sieviete ar savu “gaisīgumu” sagrābstīs ēdamo no dajebkā kas ledusskapī atrodas, bet gribi ēst plovu, PLOVU nevis rīsu brūķējumu – sūti sievieti no virtuves laukā un gatavo pats …
Kādā ir tava vismīļākā “firmas” recepte?
Protams ka tā ir marinēta vista – mana Dzimtas Recepte. Cik vien sevi atceros tā ir ēsta un tiek regulāri gatavota arī tagad …
Kādi ir tavi vismīļākie palīgi virtuvē (tehnika, ierīces)?
Ir tāds teiciens “WOW cik tev kruta kamera, tu esi labs fotogrāfs, WOW cik kruts katls, laikam sanāk garšīgs borščs …”
Ir nācies gan plovu skārda spainī gatavot, gan gaļu cept uz lāpstas pannas vietā – ja rokas “no pareizas vietas aug”, viss sanāk lieliski ! Tie kas apgalvo, ka tikai viņu superpuper pannās var pagatavot, visdrīzāk nekad dzīvē neko arī nav jēguši gatavot.
Tamdēļ piesieties brendiem ir galīgi nevietā, cita lieta ir tā ka ir specifiski ēdieni kas prasa specifisku virtuves aprīkojumu “kā tādu” … Piemēram, ķirbja krēmzupu nepagatavosi, ja nav blendera, kaut 10x mal caur gaļasmašīnu, bez blendera nekas nesanāks. Čipšus gatavojot vai nu slaideris ar ko sagriezt visu vienmērīgās plāksnēs ir, vai nu nav, Tvaicētājs vai nu ir vai nu nav, kaltētājs ir vai nu nav …
Virtuves tehniku var globāli sakot dalīt divās grupās : “Nolietojamais materiāls” pannas, katli, naži un tādā garā … Sāka raut klāt panna metam laukā pērkam citu, nazim spals iesprāga – laukā, vākam mala drebelējas – laukā … šie štrunti nav jāžēlo
un ir “lielā tehnika” kā piemēram perfekta tūkstošus vērta cepene ar grillu, ar tvaika ģeneratoru, ar termoiesmu vai saldējamā kamera ar stabiliem –25 grādiem, ar vienu vārdu sakot viss kas “pa nopietnam” tajā naudu žēlot nevajag.
Kas ir galvenais degustators?
Astainis Bonga, 7arpus kilogramus smags kaķis. Patiesībā ārkārtīgi ziņkārīgs radījums un līdzko redz, ka virtuvē kaučkas notiek tā ir klāt un visu vajag izostīt un pa kājām maisīties.
Tomēr Bonga veic arī tīri praktiskas funkcijas un galvenā no tām ir gaļas, īpaši aknu, svaiguma noteikšana, ja Bonga aknas gabalu aposta un “kā sūdu apkaš” var droši mest ārā, jo par svaigām aknām Bonga “dzimteni pārdos”.
Vai tev patīk eksperimentēt ar ingredientiem, lai izveidotu jaunās un neparastas garšas?
Virtuve nav nekāda īpašā eksperimentu vieta, jo receptes ir tādas kādas tās ir … Omleti bez olām nepagatavosi, vai ne … Pamatreceptes ēdienam ir paaudžu paaudzēs izdomātas un neko īpaši tur neizmainīt, cita lieta ir garšvielas … O te ir kur izpausties un katrs var “notjūnēt ēdienu” pa savam
Kur smelies iedvesmu un idejas jaunajām receptēm?
Pieredzējušu cilvēku padomi, daži uzticami Interneta saiti un vecas pavārgrāmatas
Kādas valsts virtuve tev garšo vislabāk?
Grūti izdalīt vienu konkrētu valsti, jo es uzskatu, ka cilvēkam pārtikas pamatbāzei ir jāsastāv no tā kas “aiz loga aug un piemājas ganībās bizo”. Respektīvi pārtikai ir jābūt tai kas aug mūsu klimata joslā … Līdz ar to visāda muldēšana par vēģetārismu Latvijā ir nekas vairak kā slima suņa murgi … Nu neaug Jūrmalas priedēs avokado, janvāra sniegakupenās salātlapas arī čābīgi dīgst … Krabji pirts dīķī apsprāguši, un mīdiju raža Lielupē arī šogad nepadevās …
Tikai klasikā ir spēks – līdz ar to viss “mūsu mērenā klimata joslai” raksturīgais arī vislabāk garšo …
Vai ir kaut kāda recepte, kuru tu, pagaidām, neiedrošinies pagatavot?
Ir daudzas specifiskas receptes kas prasa aprīkojumu, piemēram negatavoju brulē krēmu, jo nav gāzes degļa ar ko “apraut” karameli. Nežāvēju gaļu/zivis jo nav sētā kūpinātavas. Negatavoju desiņas, jo nav gaļasmašīnai “zarnu snīpja”. Neskābēju kāpostus, jo nav “vēsā pagraba”. Nenogatavinu steiku gaļu, jo nav autolīzes kameras.
Nesen tev iznāca grāmata. Visiem to rekomendēju! Vai tu plāno vēl rakstīt?
Jā grāmata ir iznākusi un domājams, ka tā nebūs pēdējā
Cik recepšu ir tavā “krājkasīte” uz doto brīdī?
Kas to lai zin, godīgi saku, ka neesmu skaitījis, jo ne visas receptes ir publiski pieejamas kaut kur virs trejiem simtiem būs …
Cik bieži tavās mājās ir viesi?
Nāk viesi nāk, bet tādas īstenas “gastronomiskās orģijas” man patīk rīkot ārpus mājas “izbraukumos” …
Liels paldies tev, Armand, par interviju! Novēlu tev radošus panākumus! Ceru, ka arī turpmāk tu priecēsi mūs ar jaunām receptēm!