Zupas

Mēs esam pastāvīgos garšīgas zupas pagatavošanas meklējumos. Un šeit publicējam mūsu recepšu atradumus.

Man garšo zupas. Zupa no zaļajiem zirnīšiem – tā ir viena no tām receptēm, kuru es pastāvīgi gatavoju. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tā ir gatava 10 minūtēs. Zupa sanāk zaļā krāsā. Tā ir gan viegla, gan sātīga. Ja neesat to vēl ne reizi gatavojuši, es jums ļoti ieteiktu.

Borščs, par kuru jums šodien pastāstīšu, ir nevis vienkārši populāra, bet tas ir arī leģendārs ukraiņu virtuves ēdiens. Un tomēr, cik daudz reģionu un apgabalu Ukrainā pastāv, tik pat daudz arī pastāv šī ēdiena daudzveidības. Pie kam īsta ukraiņu boršča pagatavošanas pamatprincipi tomēr ir negrozāmi!

Man ir grūti pateikt, pie kuras virtuves būtu attiecināma zirņu zupa: krievu vai vāciešu, jo līdzīgas pagatavošanas tehnoloģijas piemīt gan vienai, gan otrai tradicionālajai virtuvei. Iespējams, šis šedevram pielīdzināmais, pieprasījumu topu virsotnē ierindotais ēdiens attiecināms uz abām nacionālajām virtuvēm. Es parasti buljonu gatavoju atsevišķi un zirņus – atsevišķi.  Tādā veidā ēdiena pagatavošana noris efektīvāk. Vienīgā neērtība – nevajadzētu piemirst zirņus jau savlaicīgi izmērcēt.

Pašlaik veikalos ir pastāvīgas lašu un foreļu cenu akcijas.  Es tāpat, kā visi, labprāt pērku zivi. Gatavoju steikus, cepu, sālu utt. Un, lūk, neraža – pērkot veselu zivi, gribās to maksimāli izmantot. Kaut kur ir jāizmanto galva, asaka, spuras – vārdu sakot, „zupas izlase”. Un tā man radās šādas zupas recepte.

Droši vien, ka daudzi prot izvārīt vistas buljonu. Recepte ir vienkārša, labi zināma tūkstošiem gadus ilgi. Un tomēr, dažkārt uzdod jautājumus – bet kā lai to īsti izvāra? Kas ir “pirmais” buljons, “otrais” un “trešais”? Kas ir veselīgs Viņas Augstībā Vistas Buljonā un kad tas var lieti noderēt?

Šodien es jums pastāstīšu par vienu no savām iecienītākajām receptēm. Par īstu ungāru gulašu (gulyás ungāriski). Tradicionāli šis ēdiens tiek gatavots no liellopu gaļas, tas ir ļoti gards un sātīgs. Ne velti tas ticis gatavots Austroungārijas armijas zaldātiem, kuri dienā kājām nogāja līdz pat trīsdesmit kilometriem!

Domāju, ka jums nav svešs šāds stāvoklis: nogurums pēc darba, tā negribas tērēt ilgu laiku gatavošanai. Un ēst arī ne sevišķi gribas, tā tikai nedaudz.. Un noteikti kaut ko vieglu. Šādos gadījumos man talkā nāk superātri pagatavojamā recepte – frikadeļu zupa. 

Soļanka – kopā salikta soļanka – vairāku cilvēku vecās krievu virtuves iemīļotais ēdiens. Klasika! Pastāv arī cits šīs zupas nosaukums – seļanka. Taču, slavenais kulinārs Pohļobkins saka, ka pareizi, tomēr, ir teikt „soļanka”. Sātīgs ēdiens un ar augstu kaloritāti. Tas ir lieliska gan, tikko no uguns karsta, gan arī nākamajā dienā. Parasti to gatavo pēc labiem svētkiem, kad paliek daudz kūpinātas gaļas, rulešu, šķiņķa u.c. Mazo kafejnīcu populārākais ēdiens. Tomēr, kafejnīcā to pagaršot es gan laikam neuzdrošinātos, tieši tāpēc, ka tas pagatavošanas princips – „no tā, kas palika no vakardienas”. Kas zina, kad bija tas „vakar” sabiedriskajā ēdināšanā? Bet mājas, uz laba liellopu buljona, ar sālītiem gurķīšiem, olīvām un kaperiem… mmm… kas gan var būt labāks?